Apollons

Apollons
Statuja, kurā redzams Apollons ar cītaru
Sengrieķu mitoloģija
Aizgādnis par	mūziku, dzeju, mākslu, dejām, veselībus, ārstniecību, pareģojumiem, gaismu, sauli, zināšanām, kolonizatoriem un loka šaušanu
Uzturēšanās vieta	Olimpa kalns
Simboli	lira, lauru vainags, pitons, krauklis, gulbis, loks un bultas
Personīgā informācija
Vecāki	Zevs, Lēto
Brāļi un māsas	Artemīda (dvīņumāsa)
Bērni	Asklēpijs, Troils, Aristejs, Orfejs
Romiešu analogs	Fēbs (tiek arī saukts par Apollonu)

Apollons (sengrieķu: Ἀπόλλων, Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.