Ateisms

Ateisms (grieķu: a — 'bez'; grieķu: theos — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību^[1], vai arī nepiekrīt teismam.^[2] Visvairāk to tomēr saista ar neticību dievību esamībai. Daudzi ateisti ir skeptiski noskaņoti arī pret jebkādām pārdabiskām parādībām, apgalvojot, ka tam trūkst lietisku pierādījumu.

Antīkajā pasaulē daži ateisma aspekti parādījās epikūrismā, taču izzuda no grieķu-romiešu filozofijas tradīcijām līdz ar kristietības ietekmes palielināšanos. Ateisma ideja no jauna parādījās apgaismības laikā, kad ateismā apsūdzēja tos, kas apšaubīja reliģisko status quo, taču līdz 18. gadsimta beigām tas nostiprinājās kā augošas minoritātes filozofiskā nostāja. Ateisms izplatījās paralēli racionālismam un humānismam, un 20. gadsimtā jau bija kļuvis par bieži sastopamu uzskatu sistēmu, īpaši zinātnieku vidū.

1. ↑ Louis P Pojman. Robert Audi (redaktors) . The Cambridge Dictionary of Philosophy ((2nd edition) izd.), 1999. the view that there are no gods. A widely used sense denotes merely not believing in God and is consistent with agnosticism. A stricter sense denotes a belief that there is no God...
2. ↑ Kai Nielsen. «Atheism». Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2007-04-28. "Atheism, in general, the critique and denial of metaphysical beliefs in God or spiritual beings... a more adequate characterization of atheism consists in the more complex claim that to be an atheist is to be someone who rejects belief in God for [reasons that depend] on how God is being conceived."