Atoma kodols

Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas). Atoma kodols (1×10^-15 m) ir aptuveni 100 000 reižu mazāks par atomu kopumā, bet tā masa ir apmēram 4000 reižu lielāka nekā atomā ietilpstošo elektronu masa. Atoma kodols sastāv no nukloniem (protoniem un neitroniem), kurus savā starpā saista stiprā mijiedarbība. Protonu skaits kodolā sakrīt ar ķīmiskā elementa atomskaitli, bet nuklonu skaits, kas parasti ir lielāks nekā protonu skaits, viena ķīmiskā elementa atomiem var atšķirties (ķīmiskā elementa izotopi atšķiras pēc neitronu skaita kodolā). Atoma kodola elektriskais lādiņš ir pozitīvs, un tā lielums ir atkarīgs no protonu skaita kodola.

Atomu kodoli ir kodolfizikas pētījumu objekts. Kodolu kā daļiņu ar noteiktu protonu un neitronu skaitu dažreiz dēvē par nuklīdu (skatīt radionuklīdus).

Dažiem kodoliem ir savi vēsturiski izveidojušies nosaukumi:

• alfa daļiņa — hēlija-4 atoma kodols
• deitrons — smagā ūdeņraža (ūdeņraža-2 jeb deitērija) kodols
• tritons — pārsmagā ūdeņraža (ūdeņraža-3 jeb tritija) kodols