Bentoss

Bentoss (grieķu: βένθος (bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.^[1] Bentisko dzīvnieku kopumu sauc par zoobentosu, bet bentisko augu kopumu par fitobentosu. Pēc izmēriem bentosa organismus iedala trīs grupās: makrobentoss — organismi, kuru lielums pārsniedz 2 mm, mezobentoss — organismi, kuru lielums ir no 0,1 līdz 2 mm un mikrobentoss ar izmēriem zem 0,1 mm. Pēc saskares ar pamatni izšķir piecas grupas:

1. lielie piestiprinājušies organismi (epifauna, epiflora),
2. sīkie piestiprinājušies organismi (perifitons),
3. urbējdzīvnieki (izurbj klintis, koka pāļus un laivas),
4. racējdzīvnieki (infauna, ierokas mīkstā gruntī: tārpi, kukaiņu kāpuri, gliemji),
5. uz grunts un tās tiešā tuvumā mītošie dzīvnieki (onfauna: adatādaiņi, vēžveidīgie, kukaiņu kāpuri, tārpi).

Triju pēdējo grupu dzīvniekiem ir liela nozīme bentofāgu barībā. Pēc bentosa biomasas tiek spriests par ūdenstilpes produktivitāti, ko izsaka g/m² vai kg/ha. Bentosu pārtikā lieto arī cilvēki (piemēram, aļģes, austeres, krabjus, dažas bentosa zivis).

1. ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.