Bitkarte

Bitkarte ir kartēšana no kāda domēna (piemēram, veselu skaitļu diapazons) uz bitiem. To sauc arī par bitu masīvu vai bitkartes indeksu.

Datorgrafikā, ja domēns ir taisnstūris (indeksēts ar divām koordinātēm) bitkarte dod veidu, kā saglabāt bināro attēlu, tas ir, attēls, kurā katrs pikselis ir melns vai balts (vai jebkuras divas krāsas).

Vispārīgāks termins - pixmap attiecas uz pikseļu karti, kur katrs var saglabāt vairāk nekā divas krāsas, tādējādi izmantojot vairāk nekā vienu bitu uz pikseli. Šim nolūkam tiek izmantota arī bitkarte. Dažos kontekstos termins bitkarte norāda vienu bitu uz pikseli, savukārt pixmap tiek izmantots attēliem ar vairākiem bitiem uz pikseli.^[1][2]
Bitkarte ir atmiņas organizācijas tips vai attēla faila formāts, kas tiek izmantots digitālo attēlu saglabāšanai. Termins bitkarte nāk no datorprogrammu terminoloģijas, kas nozīmē tikai bitu karti, telpiski kartētu bitu masīvu. Rastra attēlus kopumā var saukt par bitkartēm vai pixmaps, neatkarīgi no tā, vai tie ir sintētiski vai fotoattēli, failos vai atmiņā.
Daudzi grafiskie lietotāja interfeisi iebūvētajās grafikas apakšsistēmās izmanto bitkartes;^[3] piemēram, Microsoft Windows un OS/2 platformu GDI apakšsistēmā, kur izmantotais konkrētais formāts ir Windows un OS/2 bitkartes faila formāts, kas parasti ir nosaukts ar faila paplašinājumu .BMP (vai .DIB ierīcei neatkarīgai bitkartei). Papildus BMP citi failu formāti, kas glabā literāļa bitkartes, ietver InterLeaved bitkarti (ILBM), portatīvo bitkarti (PBM), X bitkarti (XBM) un bezvadu lietojumprogrammu protokolu bitkarti (WBMP). Tāpat lielākā daļa citu attēlu failu formātu, piemēram, JPEG, TIFF, PNG un GIF, saglabā bitkaršu attēlus (pretstatā vektorgrafikām), bet tos parasti nesauc par bitkartēm, jo tie iekšēji izmanto saspiestus formātus.

1. ↑ James D. Foley. Computer Graphics: Principles and Practice. Addison-Wesley Professional, 1995. 13. lpp. ISBN 0-201-84840-6. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=
2. ↑ V.K. Pachghare. Comprehensive Computer Graphics: Including C++. Laxmi Publications, 2005. 93. lpp. ISBN ISBN 81-7008-185-8 Jāpārbauda |isbn= vērtība. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=
3. ↑ Julian Smart, Stefan Csomor, Kevin Hock. Cross-Platform GUI Programming with Wxwidgets. Prentice Hall, 2006. ISBN 0-13-147381-6.