Piecu slāņu TCP/IP modelis |
---|
Lietojumslānis |
Transporta slānis |
Tīkla slānis |
Datu posma slānis |
Fizikālais slānis |
OSI modelis |
7: Lietojumslānis |
---|
6: Pasniegšanas slānis |
5: Sesijas slānis |
4: Transporta slānis |
3: Tīkla slānis |
2: Datu posma slānis |
1: Fiziskais slānis |
DNS jeb Domēnu nosaukumu sistēma (angļu: Domain Name System)[1] ir protokols, kas pārveido nosaukumus (piem., ns.nic.lv) par skaitliskajām IP adresēm (piem. 159.148.60.20 vai 195.244.128.71), kā arī nodrošina pasta serveru sarakstu domēnam. Brīdī, kad lietotājs vēlas atvērt kādu tīmekļa lapu pēc tās domēna vārda, pārlūkprogramma vispirms noskaidro, kāda IP adrese ir šim serverim un to dara ar DNS pieprasījumu datorā noteiktajam lokālā tīkla vai internet pakalpojumu sniedzēja DNS serverim. Tālāk DNS serveris iegūst atbildi no savas datubāzes daļas vai no cita DNS servera un tad nodod rezultātu lietotājam. Pēc tam lietotāja dators var sākt sūtīt pieprasījumu serverim uz tā IP adresi. DNS sistēmā ir reģistrēti piemēram, šādi domēni: .com, .net, .org, .gov u.c.
DNS ir klientservera bāzēts protokols. Klienti caur UDP vai TCP (retāk) nosūta pieprasījumus serverim un saņem atbildes.