Back Devoon Afrikaans Devon (Geologie) ALS العصر الديفوني Arabic Devónicu AST Devon dövrü Azerbaijani Девон осоро Bashkir Дэвонскі перыяд Byelorussian Дэвонскі пэрыяд BE-X-OLD Девон Bulgarian Devonian BJN
| Devons 416 – 359.2 miljoni gadu | |
| Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 15 % apjoma (75% mūsdienu) |
| Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 2200 ppm (8 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
| Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 20 °C (6 °C virs mūsdienu līmeņa) |
| Jūras līmenis (virs mūsdienu) | 180—120 m |
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma). Tam dots Devonas (Anglijā) nosaukums, kur pirmoreiz šī perioda ieži tika pētīti.
Devona perioda nogulumi veidojās Kaledonijas krokošanās cikla beigās, kad notika plašu Zemes garozas rajonu celšanās. Ar to ir saistīta biezu terigēno nogulumu, t.s. seno sarkano (angļu: Old Red) smilšakmeņu slāņkopu veidošanās. Vidējā un sevišķi vēlajā devonā ģeosinklināļu apgabalos un platformās norisinājās galvenokārt Zemes garozas grimšanas procesi. Epikontinentālās jūras klāja lielu Austrumeiropas un Ziemeļamerikas, Austrālijas u.c. platformu daļu. Devonā raksturīga arī vulkānisma aktivizācija atsevišķos ģeosinklināļu rajonos.
