Kristietība |
---|
![]() |
Bībele |
Trīsvienība |
Kristietības vēsture |
Kristiešu teoloģija |
Kristietības virzieni |
Svētki |
Ekumeniskie koncili bija pirmie septiņi vispārējie kristīgās baznīcas koncili–bīskapu sapulces. Par “ekumeniskiem” tos sauc pēc grieķu vārda οἰκουμένη (oikūmenē) — “apdzīvotā pasaule”, ar ko šajā laikā saprata Romas impēriju. Koncilos noformulēja daudzas ticības pamatnostādnes un priekšstatus. Ap 50. gadu notika Jeruzalemes koncils, taču to nepieskaita pie ekumeniskajiem konciliem, bet sauc par “Apustuļu koncilu” vai “Jeruzalemes koncilu”. Pirmo ekumenisko koncilu sasauca Romas imperators Konstantīns I 325. gadā Nīkajā, lai atrisinātu strīdu starp Trīsvienības un ariānisma piekritējiem. Līdz Lielajai shizmai 11. gadsimtā notika astoņi ekumeniskie koncili, taču Ceturtā Konstantinopoles koncila laikā 869. gadā Rietumu un Austrumu baznīcu delegāti vairs nespēja vienoties par daudziem jautājumiem, koncilā nepieņēma visaptverošus, ekumeniskus lēmumus, un baznīca faktiski sāka sadalīties Rietumu un Austrumu strāvojumos. Šo koncilu par ekumenisku atzīst tikai Romas Katoļu baznīca.