![]() | |
Uzņēmums / izstrādātājs | kopiena |
---|---|
OS saime | Unix-tips |
Izstrādes process | pašreizējs |
Pirmkoda modelis | galvenokārt atvērtais pirmkods, slēgtais pirmkods arī pieejams |
Pirmais izlaidums | 1991. gadā |
Tirgus mērķis | personālie datori, mobilās ierīces, iegultās ierīces, serveri, lieldatori, superdatori |
Pieejamās valodas | daudzvalodu |
Pieejamās programmēšanas valodas | daudzas |
Atbalstītās platformas | Alpha, ARC, ARM, AVR32, Blackfin, C6x, ETRAX CRIS, FR-V, H8/300, Hexagon, Itanium, M32R, m68k, META, Microblaze, MIPS, MN103, OpenRISC, PA-RISC, PowerPC, s390, S+core, SuperH, SPARC, TILE64, Unicore32, x86, Xtensa |
Kodola tips | viengabalains (Linux) |
Lietotāja telpa | dažādas |
Lietotāja saskarne pēc noklusējuma | daudzas |
Licence | galvenokārt GNU GPL un citi[2] (Linux prečzīme pieder Līnusam Tūrvaldsam[3] un pārvalda Linux Mark Institute) |
GNU/Linux ir brīva operētājsistēma, kas balstīta uz Linux kodola. Tā ir viena no labākajiem brīvās programmatūras un atvērtā koda programmatūras piemēriem.
GNU/Linux operētājsistēmu veido Linux kodols un GNU sistēmas bibliotēkas un utilītprogrammas. Linux distributīvi šim programmatūras klāstam mēdz pievienot vēl neskaitāmas papildus programmas. Termins Linux strikti attiecināms uz Linux kodolu, taču bieži vien šo terminu lieto, lai aprakstītu visas UNIX tipa sistēmas (pazīstamas arī kā GNU/Linux sistēmas), kas balstītas uz Linux kodola un kombinētas ar GNU projekta bibliotēkām un rīkiem.