Gaisma

Šis raksts ir par elektomagnētisko starojumu. Par citām jēdziena Gaisma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs. Šī starojuma viļņa garums ir robežās no 400 līdz 740 nm. Vispārīgi ar terminu "gaisma" apzīmē jebkura viļņu garuma elektromagnētisko starojumu, tādēļ zinātniski to elektromagnētiskā starojuma daļu, kuru var redzēt cilvēks, sauc arī par redzamo gaismu. Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas — no violetās augstākajām frekvencēm caur zilu, gaiši zilu, zaļu, dzeltenu un oranžu līdz sarkanajai zemākajām frekvencēm.

Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citus elektromagnētiskā starojuma viļņu garumus, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc šādu starojumu sauc par ultravioleto vai infrasarkano starojumu. Atšķirībā no vēl īsākiem vai garākiem elektromagnētiskajiem viļņiem, šiem stariem optika ir līdzīga redzamās gaismas optikai.

Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar matēriju pēta optika.