Back Гана Abkhazian Ghana ACE Ганэ ADY Ghana Afrikaans Ghana ALS ጋና Amharic Ghana AMI Ghana AN Ghana ANG Ganà ANN
| Ganas Republika Republic of Ghana |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: God Bless Our Homeland Ghana |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Akra 535) 5°33′N 0°15′W / 5.550°N 0.250°W | |||||
| Valsts valodas | angļu valoda (67.1%) | |||||
| Valdība | Liberālā demokrātija | |||||
| - | Prezidents | Nana Akufo Ado | ||||
| - | Viceprezidents | Mahamudu Bawumia | ||||
| Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
| - | Deklarēta | 1957. gada 6. martā | ||||
| - | Republika | 1960. gada 1. jūlijā | ||||
| - | Pašreizējā konstitūcija | 1992. gada 28. aprīlī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 238 535 km² (82.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 4.61 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 27 000 000[1] (45.) | ||||
| - | Blīvums | 101.5/km² (103.) | ||||
| IKP (PPP) | 2014. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $117 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $4 338[3] | ||||
| Džini koef. (2006) | 42.8[4] (vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▬ 0.632[5] (vidējs) (133.) | |||||
| Valūta | Ganas sedi (GHS) |
|||||
| Laika josla | GMT (UTC0) | |||||
| - | Vasarā (DST) | netiek mainīts (UTC0) | ||||
| Interneta domēns | .gh | |||||
| ISO 3166-1 kods | 288 / GHA / GH | |||||
| Tālsarunu kods | +233 | |||||
Gana (angļu: Ghana), oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā. Gana ir suverēna, unitāra, prezidentāla un daudznacionāla valsts, kas atrodas pie Atlantijas okeāna Gvinejas līča. Tā robežojas ar Kotdivuāru rietumos, Burkinafaso ziemeļos, Togo austrumos un Atlantijas okeānu dienvidos.
Ganas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 27 miljoni un tie pieder pie dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Tās ainavu veido līdzenumi, zemi kalni, savannas, meži, upes, ezeri un dabas rezervāti.[6][7][8] Ganas krasta līnija ir 560 km gara. Piekrastē atrodas pilis, cietokšņi un ostas.[8] Pirms Britu impērijas kolonizācijas Ganā ir bijušas daudzas karalistes un impērijas. Visspēcīgākā no tām bija Ašanti Karaliste.[9] 1957. gadā tā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kura ieguva neatkarību no Eiropas valstīm.[10][11][12] Tas padarīja valsti par melnādaino cilvēku sasniegumu simbolu un deva iedvesmu Āfrikas neatkarības kustībām.[nepieciešama atsauce]
Gana ir viena no Āfrikas visvairāk attīstītākajām valstīm ar labvēlīgu pārvaldi, stabilitāti, mieru,[13] un tautas attīstību pēc reģionālajiem standartiem. Tās saimniecība ir sestā lielākā Āfrikas kontinentā pēc pirktspējas paritātes un nominālā IKP. Ganas IKP ir viens no visstraujāk augošajiem pasaulē.[14] Runājot par pirktspējas paritātes ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, Ganai ir augstākais ienākums uz vienu iedzīvotāju Rietumāfrikā, un desmitie lielākie ienākumi Āfrikā uz vienu iedzīvotāju. Gana ir viena no piecām valstīm Āfrikā ar brīvu presi.
Gana ir liela naftas un dabasgāzes ražotāja. Tai ir Āfrikas piektās lielākās naftas rezerves un sestās lielākās dabasgāzes rezerves. Tā ir viena no pasaules lielākajām zelta un dimantu ieguves vietām un viena no lielākajām kakao ražotājām pasaulē. Ganas pieaugošā ekonomiskā labklājība un demokrātiskā politiskā sistēma ir padarījusi to par reģionālo spēku Rietumāfrikā un kontinentālajā Āfrikā. Tā ir Nepievienošanās kustības dibinātāja, Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas un G24 locekle.[15]
- ↑ «Population projection by sex, 2010 to 2014, National». Ghana Statistical Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. augustā. Skatīts: 2014. gada 3. augusts.
- ↑ Data. «GDP, PPP (current international $)». World Bank. Skatīts: October 2014.
- ↑ Data. «GNI per capita, PPP (current international $)». World Bank. Skatīts: October 2014.
- ↑ «GINI index – World Bank». World Bank. Skatīts: 2014. gada 15. decembris.
- ↑ «2014 Human Development Report Summary». United Nations Development Programme. 2014. 21–25. lpp. Skatīts: 2014. gada 27. jūlijs.
- ↑ «Mapping the Extractive Industries – Ghana». World Bank. 2013. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 21. februārī.
- ↑ «Ghana Extractive Industries Map». World Bank. 2013. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. martā. Skatīts: 2015. gada 21. februārī.
- ↑ 8,0 8,1 «Ghana Attractions». wondermondo.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. februārī. Skatīts: 2013. gada 28. jūlijs.
- ↑ «Asante Kingdom». Afrika-Studiecentrum, Leiden. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijs.
- ↑ Video: A New Nation. Gold Coast becomes Ghana In Ceremony, 1957/03/07 (1957). Universal Newsreel. 1957. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
- ↑ «First For Sub-Saharan Africa». BBC. Skatīts: 2012. gada 29. februāris.
- ↑ «Exploring Africa – Decolinization». exploringafrica.matrix.msu.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. februāris.
- ↑ «About the Global Peace Index». Vision of Humanity. 2013.
- ↑ «Five Countries to Watch». individual.troweprice.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 27. aprīlis.
- ↑ «Ghana-US relations». United States Department of State. 2013. gada 13. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 1. jūnijs.