Gliemji Mollusca (Ž. Kivjē, 1797) | |
---|---|
![]() Astoņkājis (Octopus vulgaris) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Nodalījums | Bilaterāļi (Bilateria) |
Apakšnodalījums | Pirmmutnieki (Protostomia) |
Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Iedalījums | |
| |
![]() |
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases. Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju sugu, tādēļ sugu skaita ziņā gliemju tips ieņem otro vietu aiz posmkājiem.[2]
Vislielākā gliemju sugu daudzveidība ir sastopama jūrās un okeānos. Divas klases — gliemeži un gliemenes — mājo arī saldūdenī, un tikai gliemežu klase ir sastopama arī uz sauszemes.[2] Pazīstamākās klases ir gliemeži, gliemenes (austeres, bezzobes, pērļgliemenes, upespērlenes u.c.) un galvkāji (astoņkāji, kalmāri, sēpijas u.c.). Latvijā sastopamas 2 klases: gliemeži (Gastropoda) un gliemenes (Bivalvia). Pēc Latvijas Entomoloģijas biedrības 2018. gada datiem sauszemes un ūdens biotopus apdzīvo 161 gliemežu un 33 gliemeņu sugas.[3] Šiem dzīvniekiem ir maza iespēja pārvietoties, tāpēc tiem ir liels aizsargājamo sugu skaits. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 29 sugas[4] (15% no visām Latvijā sastopamām gliemju sugām), bet 7 sugas iekļautas Starptautiskās Dabas Aizsardzības savienības apdraudēto dzīvnieku sarakstā (1994 IUCN Red List of Threatened Animals).[2]