Iesals

Iesals ir iediedzēti un izkaltēti labības graudi,^[1] ko lieto pārtikā kā dabīgo krāsvielu, aromatizētāju un saldvielu. Rudzu iesalu Latvijā tradicionāli izmanto maizes gatavošanā, bet miežu iesals ir viena no būtiskākajām izejvielām alus, viskija un atsevišķu citu dzērienu rūpniecībā.^[2]

Savukārt ietvaicējot no sasmalcināta iesala iegūto ekstraktvielu šķīdumu — misu — iegūst biezu sīrupveida šķidrumu — iesala ekstraktu. Tajā vidēji ir ap 65% ogļhidrātu, no kuriem lielākā daļa ir maltoze, un 4—5% olbaltumvielu, bet vitamīnu un minerālvielu daudzums iesala ekstraktā ir aptuveni tāds pats kā tā graudu izejvielā.^[3]

Latvijā patlaban vienīgā iesala ražotne ir kooperatīva „Latraps” 2012. gadā uzceltā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē, kas 2012. un 2013. gadā saražoja aptuveni 5 tonnas iesala, bet 2014. gadā apjomu jau divkāršoja — līdz 10 tonnām iesala, galvenokārt specializējoties tieši gaišā miežu iesala ražošanā,^[4][5] bet iesala ekstraktu Latvijā rūpnieciski ražo Iļģuciems.^[6]

1. ↑ Dainuvīte Guļevska. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2001. 272. lpp. ISBN 978-9-98-493835-6. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 31. jūlijā. iesals pārt. Noteiktos apstākļos diedzēts graudu produkts dažādu i-a dzērienu gatavošanai.
2. ↑ Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš. Maizes ražošanas tehnoloģija. Rīga : RTU izdevniecība, 2010. 97. lpp. ISBN 978-9984-32-233-9.
3. ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 231. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
4. ↑ Ilze Pētersone (2014. gada 13. janvāris). Beidzot pašiem sava iesalnīca. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2015. gada 6. oktobrī.
5. ↑ Gunta Kursiša (2014. gada 7. februāris) (latviski). Kā top?: iesals pirmajā Latvijas iesalnīcā. Dienas Bizness. Atjaunināts: 2015. gada 6. oktobrī.
6. ↑ «Iļģuciema produkti». SIA Ilgezeem. Skatīts: 2015. gada 2. oktobrī.