|
Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (vācu: Johannes Blankenfeld, latīņu: Iohannes Blanckenfeldius; ap 1471—1527) bija Rīgas arhibīskaps (1524—1527). Izcēlās ar labu juridisko izglītību un plašiem sakariem Vācijas ķeizara un Romas pāvesta galmos. Pēc ievēlēšanas par arhibīskapu mēģināja nostiprināt arhibīskapa absolūto varu, pretoties reformācijas kustībai un nonāca konfliktā ar Livonijas mestru Valteru fon Pletenbergu.