Kirilica

Kirilica
Tips	alfabēts
Valodas	austrumslāvu valodas, dienvidslāvu valodas, mongoļu, kazahu, tadžiku, kirgīzu, tatāru, jakutu u.c.
Laika periods	no 10. gadsimta
Raksta virziens	no kreisās uz labo
Izcelsmes rakstība	Ēģiptiešu hieroglifi  → Protosīnājas raksts   → Feniķiešu raksts    → Grieķu alfabēts     → (Glagolica)      → Kirilica
Atvasinātās sistēmas	permiešu raksts
Unicode rangs	Cyrillic
ISO 15924	Cyrl (220)
Viens no senākajiem zināmajiem kirilicas rakstu pieminekļiem — kņaza Borisa I meitas Anas kapa piemineklis senbulgāru valodā (10. gadsimts)
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Kirilica (bulgāru un maķedoniešu: кирилица, krievu un kazahu: кириллица, ukraiņu: кирилиця, baltkrievu: кірыліца, serbu: ћирилица, mongoļu: Кирил үсэг) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā. Vēsturiski viens no diviem senslāvu raksta variantiem.^[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto glagolicas alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.^[2][3]

1. ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 126. lpp.
2. ↑ «Cyrillic alphabet». Britannica. Skatīts: 2022-12-08.
3. ↑ Верещагин Е. М. КИРИЛЛИЦА Arhivēts 2022. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22