Lamas Lama (G. Cuvier, 1800) | |
---|---|
![]() Lamas Maču Pikču cietoksnī | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Biezpēdaiņi (Tylopoda) |
Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
Apakšdzimta | Kamieļu apakšdzimta (Camelinae) |
Cilts | Lamu cilts (Lamini) |
Ģints | Lamas (Lama) |
![]() |
Lamas (Lama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm. Otra ir vikunju ģints (Vicugna). Lamu ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt lama (Lama glama) ir domesticēta gvanako forma[1] un ir sastopama tikai kā mājdzīvnieks.[2]
Vēl nesenā pagātnē lamu ģintī tika klasificēta arī alpaka, bet ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka alpaka ir cēlusies no vikunjas. Kopš 2001. gada tā tiek klasificēta vikunju ģintī.[3] Abas ģintis ir ļoti tuvu radniecīgas, un sugas mēdz hibridizēties viena ar otru. Lamas un gvanako vieno arī īpašība, kāda nepiemīt vikunju ģints sugām (vikunjai un alpakai) — lamām un gvanako priekšzobi ir pilnībā emaljēti, bet vikunjai un alpakai priekšzobiem mēles pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug.[4]
cam
nosauktā atsauce, taču tā netika definēta