Lembits Lembit | |
---|---|
![]() Piemineklis Lembitam Sūre-Jāni, Igaunijā | |
Sakalas vecākais | |
Amatā ? — 1217. gada 21. septembrī | |
Pēctecis | Unepeve |
| |
Dzimšanas dati | 12. gadsimtā |
Miršanas dati |
1217. gada 21. septembrī netālu no Viljandi, tagad ![]() |
Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211. līdz viņa nāvei 1217. gada septembrī. Sakaliešu karaspēks Lembita vadībā atmaksas karagājienā 1211. gadā iebruka Tālavā un nodedzināja Rubenes baznīcu tagadējā Valmieras novadā, kuras katoļu priesteris bija Latviešu Indriķis. 1212. gadā Lembita karadraudze nogalināja Sakalas pirmo katoļu priesteri Solomonu un nopostīja Pleskavas pilsētu.
1215. gadā Lembits krita krustnešu gūstā kaujā pie Leholas. Pēc savas atbrīvošanas 1217. gadā viņš spēja mobilizēt ap 6000 vīru lielu igauņu karaspēku, bet pats krita Svētā Matīsa dienas kaujā [1].
Igauņu vēsturē Lembits tiek godināts kā leģendārs brīvības cīņu varonis un personvārds Lembits igauniski nozīmē “mīlētais”.