Livonijas krusta kari |
---|
 Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā |
|
Karotāji |
---|
Livonijas bīskapija, Tērbatas bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, Livonijas ordenis, Dānija, Zviedrija |
Līvzeme, Tālava, Jersika, Koknese, Sēlija, Zemgale, Kursa, Ugaunija, Sakala, Sāmsala, Revala, Harija, Jerva, Viruzeme, Lietuva, Žemaitija |
Polocka, Pleskava, Novgoroda, Vladimira-Suzdaļa |
Komandieri un līderi |
---|
Bertolds (Livonijas bīskaps)† Turaidas Teodorihs† Bīskaps Alberts
Bernhards no Lipes Tērbatas Aleksandrs† Venno Folkvins† Villekens fon Endorps† Oto fon Luterbergs† Ernsts fon Rasburgs† Valdemārs II Jūhans I Sverkersons Viclavs |
Ako† Kaupo† Ase Dabrelis Ninnus Varidotis Tālivaldis† Rameka Rūsiņš† Vetseke† Visvaldis Lembits† Viestards Šabis Namejs Daugerūts Mindaugs Vikints Tranaitis Vaišelga Traidenis Vītenis |
Vladimirs (Polockas kņazs) Vladimirs Mstislavičs Daumants Aleksandrs Ņevskis |
Livonijas krusta kari (vācu: Kreuzzug gegen die Heiden in Livland, igauņu: Liivi ristisõda un eestlaste muistne vabadusvõitlus) bija ar militārām misijām atbalstītā Senās Latvijas un Senās Igaunijas pakļaušana un kristianizēšana.[1] Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad Romas pāvests Aleksandrs III aicināja finansiāli atbalstīt misionāru Fulko. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps Eskils (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku Fulko.
Sākotnēji kristianizēšana notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests Celestīns III 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.[2] Šo misiju rezultātā tika izveidota Livonijas Konfederācija. Livonijas krusta kari pieder pie Ziemeļu krusta kariem, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14. gadsimtā.
- ↑ Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana reliģijas piesegā? LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vēsture. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 9.–28. lpp.
- ↑ «Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2016. gada 9. februārī.