Napoleons I Napoleon I | |
---|---|
Francijas imperators | |
Amatā 1804. gada 18. maijs — 1814. gada 6. aprīlis | |
Amatā 1815. gada 1. marts — 1815. gada 22. jūnijs | |
Priekštecis | Konsulāts |
Pēctecis | Luijs XVIII |
| |
Dzimšanas dati |
1769. gada 15. augustā Ažaksjo, Korsika, Francija |
Miršanas dati |
1821. gada 5. maijā (51 gada vecumā) Longvuda (Longwood), Svētās Helēnas Sala, Apvienotā Karaliste |
Tautība | korsikānis |
Dzīvesbiedrs(-e) |
Žozefīne de Boarnē Marija Luīze Hābsburga |
Profesija | imperators, karavadonis |
Augstskola | Militārā skola |
Reliģija | katolicisms |
Paraksts |
Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (franču: Napoléon Bonaparte/Napoléon Ier; dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte) 1769. gada 15. augustā, miris 1821. gada 5. maijā), bija Francijas militārais un politiskais līderis. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem karavadoņiem.
Napoleons bija republikāņu ģenerālis Franču revolūcijas laikā. Viņš bija Francijas Pirmās republikas pirmais konsuls (Premier Consul) no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam bija Franču imperators (Empereur des Français) un Itālijas karalis kā Napoleons I.