Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī. Pauli princips ļāva izprast un izskaidrot daudzas fizikālās parādības, kas iepriekš nebija izprotamas. Principu 1925. gadā formulēja austriešu fiziķis Volfgangs Pauli. 1945. gadā par šī principa noformulēšanu Volfgangs Pauli saņēma Nobela prēmiju fizikā.
Daļiņas ar veselu spinu (kā fotoni vai mezoni) nepakļaujas Pauli principam un vienā enerģētiskā stāvoklī var atrasties neierobežots skaits daļiņu. Tādējādi iespējama, piemēram, lāzera darbība, kad vienlaicīgi tiek izstarots liels daudzums pilnīgi vienādu (koherentu) fotonu. Tāpat Pauli principam nepakļaujas saliktas daļiņas, kas gan sastāv no fermioniem, bet to kopējam spinam ir vesela vērtība. Vienkāršākās no šādām daļiņām ir deitrons un alfa daļiņa. Pauli principam nepakļautās daļiņas sauc par bozoniem un tās ultrazemās temperatūrās var veidot eksotisku matērijas agregātstāvokli — Bozes—Einšteina kondensātu, kurā visas daļiņas ir vienā (zemākajā) enerģētiskajā stāvoklī.