| "Permestas" sacelšanās | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no IRRV vadītās sacelšanās pret Indonēzijas valdību | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Ziemeļsulavesi dumpinieki | Indonēzijas valdība | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Aleksanders E. Kavilarans Venče Sumuals Jops Varau Daniels J. Somba |
Sukarno Abduls H. Nasutions | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| ap 2000 | ap 4000 | ||||||
Permesta bija nemiernieku kustība Indonēzijā 1957.-1961. gadā, tās nosaukums bija saīsinājums no "Vispārējās cīņas hartas" (Piagam Perdjuangan Semesta), kuru Austrumindonēzijā 1957. gada 2. martā deklarēja vietējie civilie un militārie vadītāji. Sākotnēji kustības centrs bija Makasarā, kas tajā laikā bija Sulavesi provinces galvaspilsēta. Tomēr atbalsts kustībai Dienvidsulavesi pamazām zuda, un galveno mītni pārcēla uz Manado Ziemeļsulavesi. 1958. gada 17. februārī Permesta apvienoja spēkus ar Indonēzijas Republikas Revolucionāro valdību (IRRV jeb Pemerintah Revolusioner Republik Indonesia), kas darbojās Sumatrā un kas divas dienas iepriekš bija pasludinājusi sevi par visas valsts valdību. Pēc veiksmīgiem Indonēzijas centrālās valdības bruņoto spēku (TNI) uzbrukumiem IRRV Sumatrā konflikts pārcēlās uz austrumiem, kur atradās Permestas nemiernieki. Manado tika ieņemta 1958. gada jūnija beigās. Tomēr nemiernieki turpināja savu pretestību, veicot partizānu karu pret TNI, līdz pēdējās viņu paliekas padevās un viņiem tika piešķirta amnestija 1961. gadā. Konfliktā gāja bojā 4000 valdības karavīru un 2000 Permestas nemiernieku.[1]
- ↑ Dixon (2015), p. 514.