Pirts

1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Tradicionāla latviešu guļbaļķu pirts no Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Pirtsslotas un zāļu tējas Turaidas muižas pirtī

Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību. Pirts kā procedūra ir ķermeņa pakļaušana augstai temperatūrai ar mērķi izsaukt svīšanu. Ar sviedriem no organisma tiek izvadītas nevajadzīgas vielas. Karstums kalpo arī kā muskuļus atslābinošs un muskuļu sāpes remdējošs līdzeklis.[1] Izšķir sausās pirtis, kas radušās pagājušajā gadsimtā, un slapjās jeb tvaika pirtis, kuru kopējās vēsturiskās saknes meklējamas gan Somijā, gan Krievijā, gan Baltijā. Sausās un slapjās pirts galvenā atšķirība ir gaisa temperatūrā un gaisa mitrumā. Tvaika pirtīs karsēšanās notiek 50—60 °C temperatūrā pie relatīvā gaisa mitruma 60—70%, bet sausajās pirtīs — 70—110 °C temperatūrā un 5—25% gaisa mitruma.[2] Nereti higiēniskās procedūras tiek apvienotas vai kombinētas ar dažādām ārstnieciskām, terapeitiskām (masāža, peldēšana, specifisku ēdienu, dzērienu, ziežu un aromātu lietošana) un citām iedarbībām.

  1. «Pirtslietas.lv Pirts formulējums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. novembrī. Skatīts: 2011. gada 26. novembrī.
  2. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca, Nacionālais Apgāds, 2002

From Wikipedia, the free encyclopedia · View on Wikipedia

Developed by Nelliwinne