Rietumkursas augstiene ir augstiene Latvijas rietumu daļā, Kurzemē. Tas ir Latvijas rietumdaļas augstākais rajons ar posmotāko reljefu.
Augstienes pamatā ir pamatiežu pacēlums. Pamatiežu sastāvs šajā teritorijā ir dažāds. Ziemeļdaļā zem kvartāra segas atrodas vidus un augšdevona ieži, bet dienviddaļā karbona, perma, triasa un juras ieži (kaļķakmens, dolomīts, māls, smilšakmens) atsedzas daudzu upju (Ventas, Tebras, Alokstes, Lētižas, Šķērveļa u.c.) un strautu krastos un ietekmē upju ieleju ģeogrāfiskās ainavas.
Pamatiežu virsa ir nelīdzena: augstienes dienviddaļā tā sasniedz 70—82 m vjl., bet augstienes nolaidenumā, uz ziemeļaustrumiem no Aizputes, ir zemāka. Virs pamatiežiem ledājs atkāpjoties atstājis biezu, bet nevienmērīgu glaciālo nogulumu kārtu.
Kvartāra segu veido visdažādākie ledāja un tā kušanas ūdeņu noguldītie materiāli, tāpēc tās stratigrāfija ir daudzveidīga un sarežģīta. Kvartāra nogulumu biezums mainās no 120 m dienvidos līdz 30—40 m ziemeļos.
Augstiene sastāv no morēnu un morēnu-kēmu paugurainēm un paceltiem pamatmorēnas un limnoglaciālajiem līdzenumiem. Starp paugurainēm atrodas platas ieplakas. Augstienes nogāzē ir plašs, lēzens nolaidenums, kas reljefā vērojams kā viļņoti pamatmorēnas un lokālo baseinu līdzenumi vai zemas pauguraines.
Augstākā virsotne — Krievukalns (189,5 m) atrodas Embūtes paugurainē. Augstienes rietumu nogāzē ir plašs nolaidenums, ko veido Apriķu līdzenums un Vārtājas viļņotais līdzenums, kuru reljefā vērojami viļņoti līdzenumi un zemas pauguraines. Stāvāka ir austrumu nogāze. Starppauguru ieplakās ir nelieli ezeri un purvi.