Back Oud-Oos-Slawies Afrikaans سلافية شرقية قديمة Arabic Antiguu eslavu oriental AST Qədim rus dili Azerbaijani Боронғо рус теле Bashkir Старажытнаруская мова Byelorussian Старажытнаруская мова BE-X-OLD Староруски език Bulgarian Staroruski jezik BS Antic eslau oriental Catalan
| Senaustrumslāvu valoda Давньосхіднослов'янська мова | ||
|---|---|---|
| Lappuse no lielkņaza Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073): | 
| |
| Valodu lieto: | Kijivas Krievzeme (tagad  Ukraina)
| |
| Pratēju skaits: | 0 (mirusi valoda, attīstījās mūsdienu austrumslāvu valodās) | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu valodas | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | — | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ — 'rusu valoda', baltkrievu: старажытнаруская мова, krievu: древнеру́сский язы́к, ukraiņu: давньоруська мова) jeb senaustrumslāvu valoda (ukraiņu: давньосхіднослов'янська мова, krievu: древневосточнославя́нский язы́к) bija 7. gadsimtā no slāvu pirmvalodas atdalījusies valoda, ko līdz 15. gadsimtam Kijivas Krievzemē un turpmākajās valstīs lietoja tur dzīvojušās austrumslāvu ciltis. Valodas pierakstam izmantoja kirilicu (iespējams, ka austrumslāviem pirmskristietības laikmetā bija pirmskirilicas rakstība, taču pierādījumi tam pašlaik nav atrasti, tomēr ir raksti glagolicā).
Līdztekus senaustrumslāvu valodai kā literārā valoda šajās zemēs lietota arī baznīcslāvu valoda, kuras rakstu paraugi ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.[1] No senaustrumslāvu valodas cēlušās mūsdienu austrumslāvu valodas — baltkrievu, krievu, rusīnu un ukraiņu valoda.
- ↑ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27.