Smiltis

Smiltis ir nogulumiezis, sīku iežu un minerālu graudiņu sakopojums, kura graudiņu izmērs svārstās no 0,063 mm līdz 2 mm.^[1] Smiltis galvenokārt sastāv no kvarca,^[2] taču to sastāvā var būt arī citi minerāli, piemēram, laukšpats, vizla un karbonāti. Tās veidojas iežu sairšanas un erozijas rezultātā, pēc tam nogulsnējoties upju, ezeru, jūru un okeānu gultnēs, kā arī tuksnešos un ledāju atkāpšanās zonās. Smiltis ir plaši sastopamas dabā un veido dažādus ģeoloģiskus veidojumus, tostarp pludmales, kāpas, upju sanesumus un tuksnešus.^[3][4][5] To sadalījumu ietekmē klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi, kā arī ūdens un vēja darbība.

Smiltīm ir būtiska nozīme gan dabas procesos, gan cilvēka saimnieciskajā darbībā. Tās ir nozīmīgs biotops dažādiem augiem un dzīvniekiem, kā arī aizsargā piekrasti no erozijas. Smiltis tiek plaši izmantotas būvniecībā (piemēram, betona un stikla ražošanā), rūpniecībā, filtrācijas procesos un pat mākslā. Smilšu ieguve un izmantošana globālā mērogā sniedz ekonomiskus ieguvumus, taču pārmērīga izmantošana rada būtiskus vides izaicinājumus, tostarp ekosistēmu degradāciju.^[6][7][8]

1. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota sis nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
2. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota sandatlas nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
3. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota geosciences nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
4. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota aeolian nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
5. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota sand dune nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
6. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota weforum nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
7. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota sci rep nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
8. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota wwf nosauktā atsauce, taču tā netika definēta