Sporaugi

Sporaugi Pteridophytes
Lielā kosa (Equisetum telmateia)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Apakšvalsts	Sporaugi (Pteridophytes)
Iedalījums
Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta)
Sporaugi Vikikrātuvē

Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi (latīņu: Pteridophytes) ir viena no trim augu (Plantae) apakšvalstīm. Pārējās divas ir pirmsvasas augi (Bryophyte) un sēklaugi (Spermatophytes). Pie sporaugiem pieder papardes, staipekņi, kosas, čūskmēlītes, psiloti un ezerenes.

Sporaugi tāpat kā sēklaugi pieder pie vaskulāro augu grupas. Tie ir augi, kam stumbrā ir attīstīta vadaudu sistēma.^[1] Tie var būt gan lakstaugi, gan kokveidīgi augi, kādi Latvijā neaug.^[2] Sporaugiem neattīstās ne ziedi, ne sēklas, tie vairojas ar sporām. Vairojoties tiek producēts miljoniem sporu.^[3] Ar sporām vairojas arī citi augi, kā dažas aļģes, sūnas, sēnes un ķērpji.

Vecākos informācijas avotos par sporaugiem sauc arī sēnes, tomēr sēnes vairs netiek pieskaitītas pie augu valsts. Tās izdala īpašā sēņu valstī, jo sēnes nesatur hlorofilu, neveic fotosintēzi, un barojas ar jau gatavām organiskām vielām.^[1]

1. ↑ ^{1,0 1,1} «Latvijas augi un sēnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 17. martā.
2. ↑ Paparžu klase - Filicopsida (Pteropsida) - Augi
3. ↑ http://priede.bf.lu.lv/grozs/Biologija_nebiologiem/Lekcijas/botanika/botanika_15_lekcija.pdf^{[novecojusi saite]}