Volga | |
---|---|
Izteka | Valdaja augstiene 57°15′04″N 32°28′05″E / 57.25111°N 32.46806°E |
Ieteka | Kaspijas jūra 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°EKoordinātas: 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°E |
Baseina valstis | ![]() |
Caurteces valstis | Krievija |
Garums | 3530 km |
Iztekas augstums | 228 m |
Gada notece | 243 km³ |
Baseina platība | 1 360 000 km² |
![]() |
Volga (krievu: Волга, mariešu: Юл, čuvašu: Атăл, tatāru: Идел, kalmiku: Иҗил-һол, kazahu: Еділ) ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā). Tā ir garākā Eiropas upe. Volga sākas Valdaja augstienē, Krievijā, 228 metrus virs jūras līmeņa, bet ietek Kaspijas jūrā (28 metrus zem jūras līmeņa). Upe tek caur Krievijas federācijas 4 republikām un 11 apgabaliem. Volga ir Krievijas Eiropas daļas galvenā ūdens artērija, tā jau kopš antīkajiem laikiem kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Volgai ir simboliska nozīme krievu kultūrā, poētiski tā saukta par Volgu-māmuļu (Волга-матушка).
Upe ar kanāliem savienota ar Baltijas jūru, Balto jūru, Azovas jūru. Upes krastos atrodas Tvera, Ribinska, Jaroslavļa, Kostroma, Kinešma, Ņižņijnovgoroda, Čeboksari, Kazaņa, Uļjanovska, Toljati, Samara, Sizraņa, Balakova, Saratova, Engelsa, Kamišina, Volgograda, Astrahaņa. PSRS laikā uz upes izbūvēja daudzus HES, izveidojot mākslīgās ūdenskrātuves, tostarp pēc platības lielāko Eiropā — Kuibiševas ūdenskrātuvi.