Zemgale | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||
|
||||||
Valstspilsētas: | Jelgava | |||||
Platība: | 7 150 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021): | 173 876 | |||||
Blīvums: | 24.3 iedz./km2 | |||||
Teritoriālās vienības: |
9 novadi (6 daļēji)
| |||||
Novadu centri: |
3 centri
| |||||
Mājaslapa: | www |
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm,[1] kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas. Lielākā daļa Zemgales teritorijas ir līdzenums, atšķirībā no pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm, kurās ir arī augstienes.
Līdz 14. gadsimta sākumam Zemgales valsts dienvidu robeža gāja caur tagadējās Lietuvas Šauļu un Panevēžas apriņķiem. Mūsdienu Zemgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Zemgales bīskapijas dibināšanas 1226. gadā. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai ietvēra gan Jelgavas, Bauskas un Tukuma apriņķus, gan arī Sēlijai piederīgos Jēkabpils un Ilūkstes apriņķus.