iEpanterias
Timäd fösilik: prim Yurata
| ||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
![]() | ||||||||||||||||||
Edadeadöl (fösil)
| ||||||||||||||||||
Dadiläd nolavik | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Epanterias amplexus Cope, 1878 |
Elaf Epanterias äbinon dinosaur grupa: Theropoda ün timäd: Kimmeridgian-Tithonian (prim Yurat). Petüvon ün 1878 in fomam di Morrison in tat: Colorado, in Lamerikän, fa hiel Edward Drinker Cope. Bid patedik ägeton nemi: Epanterias amplexus.[1] El genus at pestabon su fösil anu AMNH 5767: dils virebas kil, jotaboma e doataboma.[2] Do el Cope äcedom, das äbinon dinosaur grupa: Sauropoda,[1] päblöfos poso, das äduton lü grup: Theropoda.[2] Hiel Gregory S. Paul ädönuvestigom fösilis ün 1988 ed älecedom, das ädutons lü bid gretik elafa Allosaurus (Allosaurus amplexus),[3] lautans votik älecedons igo, das el E. amplexus äbinon te fösil gretik ela Allosaurus fragilis;[4] El genus at sevädon sekü gretot okik (ma täxets, lunotü mets 12,1).[5] El Epanterias ba äpluon leigodü elaf Tyrannosaurus demü gretot.
Älifon dü Dona-Yurat, in Nolüda-Merop vesüdik. Bid patedik binon elaf Epanterias amplexus.